PIEDALĪSIMIES ENCIKLOPĒDIJĀ!

Mūsu enciklopēdija ir vienlaikus rakstāma un  lasāma grāmata.
Tāpēc informācija, kuru neatradāt šodien, tajā var būt atrodama jau rīt.
Ikviens var kļūt par enciklopēdijas līdzautoru,ja vien grib apliecināt piederību
 Latvijai un savu pozitīvo ieguldījumu tās augsmē.

Lasīt vairāk par PIEDALĪSIMIES ENCIKLOPĒDIJĀ

AKTUALITĀTES

Trešās Atmodas pieredze (1986 – 1991) - Latvijas paaudžu mantojums

20.gs. otrās puses nozīmīgākais notikums –Latvijas ļaužu pilsoniskās apziņas atdzimšanas process Atmodas laikā un tautas iestāšanās par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Publicējot  500 Atmodas dalībnieku dzīvesstāstus, gribam atgādināt par cilvēkiem, kuri ar aicinājumu „Vienoti Latvijai” veidoja Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko stāju  valstiskuma atjaunošanas posmā.  Šogad turpinām pierakstīt nākamos 500 stāstus, lai arī tie saglabātos paaudžu mantojumā. Ieskatieties 2011.gada rudens vākumā! 

Simt dzīvesstāstu Latvijas Republikas simtgadei

Mēs ejam pretī Latvijas Republikas simtgadei. Viena no mazākajām  Eiropas valstīm un arī viena no jaunākajām. Valsts, kuras  mantojumā senā baltu valoda un kultūra, dzīvesziņa un spītīgais cīņas gars. Valsts – tā ir tauta, valoda un zeme. Gribam godināt zemi un tautu, stāstot par iedzīvotāju dzimtām cauri gadsimtiem. Rakstiet mums!

Sākta sadarbība ar virtuālo enciklopēdiju nekropole.info

Nekropole. info ir apkopoti jau vairāk kā 100,000 latviešu dzīvesstāsti, bet kopumā - vairākj kā 2,7 miljonu cilvēku biogrāfijas. Informācijas pievienošana, dzimtaskoku veidošana, meklēšana, fotogrāfiju pievienošana  un informācijas papildināšana tajā ir bez maksas.

Reģistrējies un papildini to ar saviem stāstiem!

 

 

Alberts Zvejnieks

Alberts Zvejnieks bija izcils Latvijas sportists, pedagogs, brīvās cīņas pamatlicējs Latvijā.  Latvijas sphttp://nekropole.info/img/uploads/2013/08/1-Pilnekranatversana2013.08.14.184029.jpgorta meistara godā A.Zvejnieks bijis 6 reizes un 16 reizes Latvijas izlases komandas sastāvā cīnījās starptautiskajās sacensībās. Eiropas čempionātos piedalījās 5 reizes.

1934.gadā Romā un 1935.gadā Kopenhāgenā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļas.

Alberts piedzima Krustpils apriņķī Jāņa Zvejnieka ģimenē 1902.gadā 28.decembrī.

Jau skolas gados viņš izcēlās no pārējiem vienaudžiem ar savu fizisko attīstību. Dzīvojot Daugavpilī nodarbojās ar vieglatlētiku, vingrošanu un cīņas sportu. Būdams jau rīdzinieks, pirmos atzīstamākos panākumus guva 1926.gadā, izcīnot Latvijas meistara (čempiona) nosaukumu grieķu - romiešu cīņā smagajā svarā.

1927.gadā kļuva par Latvijas absolūto meistaru, iegūstot zeltkaļa Kārļa Vītoliņa dāvāto zelta godalgu.

1928.gadā Amsterdamas olimpiādē Alberts Zvejnieks bija Latvijas delegācijas karognesējs.

Latvijas meistara godā A.Zvejnieks bijis 6 reizes un 16 reizes Latvijas izlases komandas sastāvā cīnījās starptautiskajās sacensībās. Eiropas čempionātos piedalījās 5 reizes. 1934.gadā Romā un 1935.gadā Kopenhāgenā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļas.

1936.gadā bija Berlīnes Olimpisko spēļu dalībnieks smagajā svarā. Trīsdesmito gadu beigās pārtrauca aktīvās sporta gaitas.

Turpinot darboties cīņas sportā, 1939.gadā Eiropas čempionātā Oslo A.Zvejnieks piedalījās kā tiesnesis un Latvijas cīkstoņu komandas pārstāvis.

1940.gadā absolvēja Latvijas fiziskās audzināšanas institūtu pie Latvijas Tautas Universitātes, un 1948.gadā eksterni Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI).

Marija Brazovska

TZO GZ Marija Brazovska - Rīgas 50. vsk., Āgenskalna ģimnāzijas mūzikas skolotāja. Kora 'Mūžīgais strauts" vadītāja un diriģente

(Avots: Liāna Langa)

Ilgvars Forands

Ilgvars Forands

Dr. paed., profesors, Valsts emeritētais zinātnieks


Ilgvars ForandsDzimis Rīgā, 1938.gada 21.februārī. Tēvs Fricis Forands - kokrūpnieks, māte Alvīne Forande (dzim. Kiršteine) - mājsaimniece. Ģimenē vēl ir brālis Gundaris Forands

 

DAINIS ĪVĀNS

žurnālists, sabiedrisks un politisks darbinieks.
Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs.
Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.) un
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1955. g. 25. septembrī Madonā. Senči no tēva puses daudzās paaudzēs bijuši zemnieki. Skolojies Madonas 1. vidusskolā. Studējis latviešu filoloģiju LVU. Īsākus laika periodus strādājis par skolotāju, kā arī zinātnisko līdzstrādnieku Teātra muzejā un direktora vietnieku zinātniskajā darbā Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā.

Kopš 1979. gada sācis publicēt rakstus Latvijas presē, galvenokārt par teātri un literatūru. Bijis literāro un teātra raidījumu redaktors un autors Latvijas televīzijā (1980-1984). No 1986. gada strādājis žurnālā Skola un Ģimene, publicēdamies arī tolaik politiski brīvdomīgajā izdevumā Skolotāju Avīze, kā arī laikrakstā Padomju Jaunatne - galvenokārt par vides aizsardzības un nacionālās identitātes saglabāšanas tēmām. Kopā ar Arturu Snipu publicējis rakstu Par Daugavas likteni domājot laikrakstā Literatūra un Māksla (1986.g. oktobrī), kas pievērsis plašu sabiedrības uzmanību. Atzīts par 1986.gada populārāko žurnālistu un saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības balvu par aktuālāko publicistiku.

SANDRA KALNIETE

Mākslas zinātniece, literāri dokumentālu darbu autore;
politiķe, diplomātiskā darbiniece, LR ārlietu ministre,
pirmā Latvijas ES komisāre; LTF dibināšanas dalībniece,
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere (1995),
Atzinības krusta lielkrusta komandiere (2005)

BĒRNĪBA SIBĪRIJĀ
Sandra Kalniete dzimusi 1952. gada 22. decembrī Sibīrijā, Tomskas apgabala Toguras ciemā deportēto vecāku Ligitas (1926-2006) un Aivara (1931) Kalniešu ģimenē. Tēvs uzvārdu mantojis no audžutēva Aleksandra Kalnieša (1907-1953), kurš adoptējis zēnu. „Lai arī neesmu Aleksandra tieša asinspēctece, uzskatu viņu par savu vectēvu, jo esmu mantojusi viņa skaisto uzvārdu. To tālāk nes mans dēls Jānis Aivars un mazdēls Armands.”

JĀNIS STRADIŅŠ

fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Ķirurga Paula Stradiņa dēls. Dr.h. ķīm. (1968).
LZA akadēmiķis (1973). LZA vēstures goda doktors (1992).
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis. (1991).
Viens no tautas garīgajiem vadoņiem Trešās atmodas laikā.
Triju Zvaigžņu Ordeņa komandieris (1995.)

Par savu dzīvi un darbu Jānis Stradiņš stāsta: Esmu dzimis 1933. gada 10.decembrī Rīgā, ārstu ģimenē, neatkarīgās Latvijas laikā. Mūža prāvākā daļa gan aizvadīta padomju režīma gados, - tad beidzu Rīgas pilsētas 5. vidusskolu (tagadējo Āgenskalna ģimnāziju) 1951. gadā un Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti 1956. gadā. Pēc augstskolas beigšanas tūdaļ iesaistījos darbā jaundibinātajā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kurā strādāju jau 50 gadus. Esmu bijis viens no šī institūta dibinātāja – enerģiskā ķīmiķa un ārstniecisko preparātu izgudrotāja akadēmiķa Solomona Hillera tuvākajiem līdzgaitniekiem. Institūtā izveidoju un no 1961.līdz 2006. gadam vadīju Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām šāda profila laboratorijām toreizējā PSRS, pētot organisko savienojumu struktūru un reaģētspēju. 1960. gadā Maskavas universitātē aizstāvēju ķīmijas kandidāta disertāciju, bet 1968. gadā Rīgā – ķīmijas doktora disertāciju. Abas tās bija veltītas organisko vielu struktūras un elektroķīmisko pārvērtību likumsakarību noskaidrošanai.

ĢERTRŪDE RASNAČE

Latvijas Arhitektu savienības biedre
Daugavpils pilsētas galvenā arhitekte - būvvaldes vadītāja
Atmodas laikā Daugavpils Latviešu biedrības Latgaļu saimes vadītāja (1988 - 1992)

Ģertrūde ir dzimusi Preiļu novada Rožkalnu pagastā. Bērnība un skolas laiks aizritēja Daugavpils rajona Kalupes ,,Aizupiešos”. Arī pašreiz Ģertrūde Rasnače (līdz 2005.gadam Kudiņa) dzīvo turpat, realizē savas profesionālās ieceres un īsteno vaļaspriekus savās lauku mājās. Mācoties Kalupes 8-gadīgajā skolā, mīļākie priekšmeti ir bijuši latviešu valoda, literatūra un rasēšana. Kā izcilus savus pirmos pedagogus viņa min Ligiju un Donatu Plotkas. Jau 5.klasē zinājusi, ka būšot arhitekte. ( Maziņa būdama mēģinājusi no taburetēm konstruēt dažādas celtnes, centusies izzināt, apkārtni, bieži taujājusi - kāpēc tas ir tā un šis ir šādi). Ģertrūdei ļoti patikušas senās ēkas Kalupē - izteiksmīgā un iespaidīgā baznīca, vecā koka ēkas - pagastmāja, ambulance un skola. Paticis pats izvēlētās profesijas nosaukums – arhitekte, viņai tas licies kaut kas fantastisks un lielisks. Varbūt Pēc Daugavpils 1. vidusskolas beigšanas iestājās Rīgas Tehniskajā universitātē Arhitektūras fakultātē, kuru absolvēja 1975.gadā, iegūstot arhitekta diplomu.

ZINAĪDA LOGINA

15 gadus poligrāfijas darbiniece (burtlice),
žurnāliste un sabiedriska darbiniece;
Atmodas notikumu dalībniece Balvos

Zinaīda Logina dzimusi 1954. gada 9. septembrī Balvu rajona Bērzpils pagasta “Golvaros” Ozoliņu ģimenē. Zinaīdas mamma Anna Ozoliņa, pēc laulības noslēgšanas Kindzule, strādāja Golvaru pastā. Viņa pirka visas jaunākās grāmatas, veidojot lielu personīgo bibliotēku, tāpēc meitenei jau no agras bērnības bija interese par literatūru. Mācības Zinaīda Logina uzsāka Golvaru 8-gadīgajā skolā (diemžēl tās sen vairs nav). Mācoties Bērzpils vidusskolā interesi par literatūru palīdzēja radīt arī klases audzinātāja un literatūras skolotāja Marija Zukule.

JURIS ŠMITS

Fiziķis, Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolas direktors;
Atmodas notikumu dalībnieks

Dzimis 1960. gada 17. maijā Rīgā.
Jau kopš 5 gadu vecuma zinājis, ka būs fiziķis. Šo interesi mantojis no vecākiem, kuri visu savu darba mūžu saistījuši ar fizikas un matemātikas zinātni.
Māte Ingrīda Melnīte strādāja LU Fizikas un Matemātikas fakultātē par pasniedzēju. Tēvs Ojārs Šmits jau 16 gadu vecumā sācis studijas LU Fizikas un Matemātikas fakultātē un pēc studiju beigšanas palicis turpat, un visu darba mūžu nostrādājis par zinātņu prorektoru, dekānu, katedras vadītāju. Izstrādājis disertāciju un ieguvis docenta grādu. Miris 1993. gadā. Tēvs agri attīstījis zēna garīgos un fiziskos dotumus. Kopš 4 gadu vecuma Juris kopā ar tēvu braucis makšķerēt, spēlējis šahu.

ANDRIS PADEGS

lieldatoru arhitektūras speciālists, vairāku izgudrojumu autors,
latviešu sabiedriskais darbinieks Amerikā,
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001) un LZA Lielo medaļu (2004).

Andris Padegs ir dzimis 1929. gadā Rīgā, kur viņš uzsāka arī savas skolas gaitas. Vasarā Andris dzīvoja sava vectēva uzceltajās mājās ”Jaunkaņepēnos” Krapes pagastā. Kara gados viņš dzīvoja Krapē cauru gadu un tur arī beidza pamatskolu. Pēc tam Andris iestājās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, kur mācījās tikai pāris mēnešu, jo, frontei tuvojoties, skolu slēdza un tur ierīkoja vācu armijas kara lazareti.

ULDIS IVARS GRAVA

Tirgzinis un žurnālists, sabiedrisks darbinieks un politiķis,
vadījis un dibinājis latviešu un baltiešu organizācijas ASV,
kas sekmējušas Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu;
bijis Amerikas laikrakstu apvienības viceprezidents,
Radio Brīvā Eiropa tirgzinības direktors,
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.
Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Uldis Ivars Grava dzimis 1938. gada 1. aprīlī Liepājā advokāta Nikolaja un skolotājas Matildes Gravas ģimenē; brālis Sigurds. Uldis precējies ar mākslas skolotāju Sarmīti Juberti. Bērni Roberts Latvis, Dauma Kursa un Grants Līvs, katrs ar savu ģimeni. Seši mazbērni

JURIS VECTIRĀNS

Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektors,
brigādes ģenerālis

Juris Vectirāns dzimis 1953. gada 16.oktobrī provinces pilsētā Jaunjelgavā, inteliģentu ģimenē. Tēvs Ēriks Vectirāns gāja bojā 1963. gadā. Māte Erna Vectirāne mirusi 1987. gadā. Vecākais brālis Osvalds Imants Vectirāns ir mehāniķis, dzīvo Aizkrauklē. Ģimenē Juris audzināts stingrā latviskā garā. Jura ģimenē ir trīs meitas. Vecākā meita Santa Marija Vectirāne - Latiša, Ogres policijas kapteine; vidējā meita Sintija Ieva Vectirāne - Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolniece. Jaunākā meita Ulrika Anna Vectirāne – divarpus gadu veca.

VERONIKA ANDREJEVA

Ģeogrāfijas skolotāja,
TF Balvu nodaļas dalībniece,
aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos

Veronika Andrejeva dzimusi 1938.gada 17. jūlijā Balvu pagasta Plītinavas ciemā. Vecāki Pēteris un Vinginija Trubņiki bija zemnieki. Tēvs kopā ar saviem jaunākajiem brāļiem apsaimniekoja diezgan lielu saimniecību, gandrīz 50 hektārus zemes. Līdz ar to darba bija daudz, arī Veronikai no agras bērnības bija jāpiedalās visos lauku darbos, un darbs bija jāpadara laikā un kārtīgi. Tā tika ieaudzināta atbildība un precizitāte, gūts rūdījums vēlākajai dzīvei.

Četru gadu vecumā Veronika iemācījās lasīt, un visu mūžu viņas iecienītākais vaļasprieks bija grāmatu lasīšana. Meitenei ļoti gribējās iet skolā, un vecāki viņu sešu gadu vecumā turp arī palaida. Pirmā skola bija Naudaskalna pamatskola, pēc tam mācījās Balvu vidusskolā, kuru pabeidza 1956. gadā. Mācības padevās viegli, sekmes bija labas. Daudzi skolotāji bija izcilas un harizmātiskas personības - latviešu valodas un literatūras skolotājs Arvīds Šnepers (arī klases audzinātājs), ķīmijas skolotāja Lucija Rezovska, vēstures skolotājs Jānis Blāķis, ģeogrāfijas skolotājs Antons Strukovskis, angļu valodas skolotāja Aglaja Leilande. Un tā jau skolas gados Veronika izlēma mācīties par skolotāju. Pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, kuru beidza 1961. gadā, pēc tam atgriezās Balvos un strādāja Balvu vidusskolā (tagad Balvu Valsts ģimnāzija) par ģeogrāfijas skolotāju. 22 gadus - līdz aiziešanai pensijā - tā bija Veronikas Andrejevas vienīgā darba vieta.

GVIDO LIELMANIS

tautfrontietis, aktīvs
Atmodas dalībnieks

Gvido Lielmanis dzimis 1956.gada 22.augustā Viļakā. 1974.gada beidzis Viļakas vidusskolu, tad Rīgā tehniskajā skolā ieguva kinomehāniķa kvalifikāciju.
Trīspadsmit gadus strādāja Balvu kinodirekcijas Viļakas kinoteātrī par kinoaparatūras ekspluatācijas inženieri. Iesaukts Padomju armijā, kur dienēja pretgaisa aizsardzībā (vec. leitnants). Vēlāk strādāja Valsts apdrošināšanas inspekcijā par inspektoru, kā arī Balvu rajona Pilsonības un imigrācijas departamentā par speciālistu vīzu jautājumos.
Kopš 1996.gada strādā laikrakstā “Vaduguns” par datorspeciālistu un maketētāju. Brīvajā laikā interesējas par filozofiju, psiholoģiju, mūziku u.c. Dzīvo Viļakā.

SARMA LĪNE

 

30 gadus Tehniskās universitātes (RPI) mācībspēks; aktīva Atmodas laika darbiniece;
kā viena no pirmajiem deva zemessarga zvērestu (1991. gada oktobrī);
zemessardzes kapteine (1984), apbalvota ar 5. pakāpes Viestura ordeni

Sarma Līne dzimusi Latvijas brīvvalstī 1936. gadā, Jelgavā, mācījusies un strādājusi padomju gados un viņai ir bijusi laime piedalīties un piedzīvot latviešu tautas Trešo atmodu.
Skolas gaitas sākusi 1945. gada septembrī, 2. klasē, mazā Kurzemes četrgadīgā skolā, kur par skolotājiem strādāja arī viņas vecāki. 1955. gadā beigusi Talsu vidusskolu, bijusi pioniere un komjauniete. 1960. gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte) Inženierceltniecības fakultāti. Līdz 1963. gadam strādājusi specialitātē – inženiere komunālās saimniecības struktūrās Jelgavā un Rīgā. Nepilnus 30 gadus (no 1963.-1992.) bijusi minētās fakultātes asistente, vecākā pasniedzēja, lektore, mācot studentiem tēlotāju ģeometriju un rasēšanu. Vadījusi studentu praksi Polijā un Azerbeidžānā. Šajā laikā sarakstīti un publicēti vairāki mācību metodiskie materiāli, kā arī viņa ir viena no autorēm rasēšanas mācību grāmatai.

JURIS KARLSONS

Tautsaimniecības darbinieks, politiķis;
Atmodas dalībnieks, Latvijas Augstākās padomes deputāts (1990 – 1993),
Rīgas domes deputāts (1994 – 2001).
1990.gada 4.maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju;
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2000)
apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
un piemiņas zīmi “Latvijas Republikas atjaunošana” (2000).

Esmu dzimis Rīgā, 1946.gada 1.jūnijā triju bērnu ģimenē. Kopā ar mani auga divas māsas – Aija un Ingrīda.
Tēvs Georgs Karlsons (1999 - 1982). Viņa dzimtas saknes ir Lubānas apvidū, mans vectēvs Pēteris Zariņš bija pazīstams ērģelnieks. Tēvs beidza Latvijas konservatoriju, bija pianists brīvmākslinieks un Nošu bibliotēkas direktors, pēc padomju okupācijas strādāja par Nošu fonda vadītāju Nacionālajā bibliotēkā. Koncertdarbību tēvs pārtrauca agri, toties mani viņš četrus gadus centās audzināt par nākamo pianistu. Par krusttēvu man bija aicināts tēva draugs, komponists Jēkabs Graubiņš (1886 - 1961). Diemžēl ne es, ne mana vecākā māsa Aija interesi par mūziķa profesiju nejutām, taču jaunākā māsa Ingrīda jau daudzus gadus ir Nacionālā simfoniskā orķestra vijolniece. Es vēlējos, lai kāds no maniem četriem bērniem kļūtu par profesionālu mūziķi, taču tas nav noticis; vienīgi jaunākā meita ir saistīta ar mūziku un deju – no trīs gadu vecuma dzied „Knīpās un knauķos” un ir deju studijas „Dzirnas” dalībniece.

ALEKSANDRS KIRŠTEINS

arhitekts, politisks un valsts darbinieks (5. - 8. Saeimas deputāts),
1990.gada maijā balsojis par Neatkarības deklarāciju;
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Esmu dzimis 1948.gada 27.augustā Vecpiebalgas pagasta “Vecozoliņos”. Saimniecību bija izpircis jau vecvectēvs un tā robežojās ar brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnu” teritoriju. Vecaistēvs Jānis Kiršteins savulaik bija pilnvarots saimniekot Reiņa un Matīsa Kaudzīšu mājās, kamēr abi brāļi dzīvoja Pēterburgā vai apceļoja Eiropu. Mana vecāmāte Natālija, dzimusi Sotaks, bija dzejnieka Leonīda Breikša mātes māsa. Tēvs Kārlis Kiršteins bija kalnrūpniecības inženieris, bet māte Marija, dzimusi Slivkina, mājsaimniece. Skolas gaitas sāku brāļu Kaudzīšu dibinātajā Ogrēnskolā, kurā Matīss Kaudzīte bija mācījis manu tēvu.

SARMĪTE ĒLERTE

Žurnāliste, kultūras un izglītības darbiniece,
laikraksta „Diena” izveidotāja un vadītāja 18 gadus;
Atmodas laikā nodrošinājusi Latvijas komunikāciju ar pasauli,
sekmējusi neatkarības atgūšanu.
Apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Sarmīte Ēlerte ir dzimusi 1957. gada 8. aprīlī Rīgā. Svarīgu lomu Sarmītes bērnībā ieņēma viņas tēvs Ansis Ēlerts. Viņš piederēja pie ne pārāk plašās, bet svarīgās tautas daļas, kas nostājās pret abām okupācijām, vēršoties gan pret nacistiem, gan pret komunistiem, jo kara laikā darbojās pagrīdes grupā, kas izdeva un izplatīja avīzi Tautas balss. Ar šo pagrīdes grupu bija saistīts arī Konstantīns Čakste ( Latvijas Centrālās Padomes (dib. 1943.) vadītājs. Nacistu nošauts 1945. gadā). Meitene ļoti labi pārzināja vēsturi, viņai tajā nebija nekādu noslēpumu, arī, piemēram, par Molotova – Ribentropa paktu un Latvijas okupāciju. Tēvs bijis īstens Latvijas patriots ar plašām vēstures zināšanām. Pēc aiziešanas pensijā Ansis Ēlerts 1990. gados atjaunoja gaidu un skautu kustību Latvijā, kurā iesaistījies arī Sarmītes dēls Krišs (1991). Sarmītes bērnība ir saistīta ar teātri, jo tēvs bija Jaunatnes teātra direktora vietnieks, bet māte Elfrīda Ēlerte – administratore. Sarmīte to min arī kā vienu no iemesliem, kas viņu ir rosinājis pievērsties mākslas pasaulei.

ELITA VEIDEMANE

Žurnāliste un rakstniece, Trešās atmodas aktīviste,
LTF laikraksta „Atmoda” redaktore;
Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un
1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Elita Veidemane ir spilgta mūsdienu personība, kuras galvenais izteiksmes ierocis ir vārds. Lielākai daļai cilvēku viņas uzvārds galvenokārt saistās ar Latvijas Trešās atmodas laikrakstu „Atmoda”, jo Elita sevi pierādījusi kā drosmīgu cīnītāju par brīvas, neatkarīgas un taisnīgas Latvijas atjaunošanu.
Elita Veidemane dzimusi 1955.gada 9.decembrī Rīgā. Māte – Marija Lisovska un tēvs Viktors Greiža-Lisovskis. Māte un tēvs nākuši no Latgales, māte bija angļu valodas skolotāja Jūrmalas 4.vidusskolā, savukārt tēvs – Jūrmalas komunālās saimniecības vadošs darbinieks. Elitas māsa ir sabiedrībā ļoti iecienīta aktrise Raimonda Vazdika. Skolas gaitas Elita aizvadīja Jūrmalas Majoru pamatskolā un Pumpuru 4.vidusskolā (1963. – 1974.). Vēlāk pabeidza Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti (1980.) un kā latviešu valodas un literatūras skolotāja atgriezās savā dzimtajā skolā – Jūrmalas 4.vidusskolā. Par skolotāju Elita strādāja tikai gadu, bet atmiņu pūrā ir daudz jauku liecību un prieks par to, ka viņa tomēr iemācījusi skolēniem saprast Raini. Atmiņā palicis arī tas, kā ar abām devītajām klasēm veselu nedēļu gatavojušies joku dienai – 1.aprīlim. Skolēni savu skolotāju neaizmirst un uz ielas sveicina vēl joprojām.

IGO FOMINS

Mūziķis,
daudzpusīgs mākslinieks,
mākslas producents,
sabiedriski aktīvs cilvēks

Igo (īstā vārdā Rodrigo Fomins) ir dzimis 1962. gada 29. jūnijā Liepājā. Viņa māte ir Irina Tīre, māksliniece, pazīstama fotogrāfe un grafiķe, un tēvs Valdemārs Fomins. Igo ir jaunāks brālis – Ivo Fomins, kas ir Latvijā pazīstams mūziķis (viņa dzīvesstāsts lasāms www.gramata21.lv) . Bērnību un jaunību Igo ir pavadījis Liepājā un daļēji arī Igaunijā, Tallinā, ciemojoties pie radiem. Liepājas kultūrvide ir bijusi nozīmīga personības interešu virzībā: daudz labu koncertu, iespēja redzēt mūziķus tuvplānā.